Pēc pētot vēsturi Bambi Fairy Stāsts un biogrāfijas tās autora Felix, stāsts ir ieradies izjaukt pasaka detalizēti. Mēģināsim uzzināt, kāpēc viņa ne tikai fascinēja auditoriju no Mala lieliskam, bet arī kļuva par sava veida literāro parādību, saņemot nosaukumu "Pirmā ekoloģiskā romiešu".
Protams, stāsti par runā dzīvniekiem parādījās ļoti dawn cilvēces. Sākumā viņi pastāvēja mītiņu veidā. Tajā laikā, cilvēki joprojām jutās savu nedalāmo vienotību ar dabu un viļņoja pasauli ap viņas tēlu un līdzību. Live radības tika uztvertas vienlīdzīgi, un bieži vien pat veica dievību vai totēmu senču lomu.
Ar civilizācijas veidošanos šis savienojums vājinājās, un šādi stāsti arvien vairāk tika veikti ar alegorijas formu. Tajos pašos fabulos ezopa vai viduslaiku "fox romāns", dzīvnieki apkalpo tikai maskas, saskaņā ar kurām cilvēki bija paslēpti ar atpazīstamiem kaislības un vices.
Situācija sāka mainīties tikai XIX gadsimta otrajā pusē. Man šķiet, ka evolūcijas teorija Charles Darwin spēlēja izšķirošu lomu šajā. Pateicoties viņai, dzīvās būtnes sāka atkārtoti uztvert kā mūsu tuvākajiem radiniekiem - tikai tagad ne mitoloģijā, bet zinātniskajā kontekstā.
Jauns izskats dzīvnieku pasaulē sāka iekļūt fikcijā. Sālums šeit nebija tālu. Tas ir pietiekami, lai atcerētos "džungļu grāmatu" (1894) R. Kipling vai kolekciju "savvaļas dzīvnieki, kā es zinu tos" (1898) E. Setle-Thompson.
Pasaku "džungļu grāmatas", protams, joprojām ir pilns ar alegorijām, bet dzīvnieki šeit vairs izskatās kā dalībnieki, kas spēlē kāda cita lomu. Tie ir ierakstīti dabiskajā vidē, apveltīta ar saviem ieradumiem, un vienā vai otrā veidā, ir pret to pašu cilvēku Mowgli. Kipling Fairy Tales drīzāk jauni mīti pēc Darvina.
Stāsti un Seton-Thompson stāsts neizsauc pasakas. Viņa dzīvnieki nerunā un pastāv pilnīgi reālā pasaulē. Tomēr rakstnieks cenšas tuvoties viņiem, cik vien iespējams, nodot savas jūtas, lai atrastu cilvēka analoģijas šīm jūtām un tādējādi padarītu lasītāju empathize četru legis varoņiem.
Attiecībā uz pasaku "Bambi" tā īpatnība ir tā, ka viņa atrada dažas "zelta vidū" starp Kipling un setle-thompson pieejām. No vienas puses, tas joprojām ir pasaka, no otras puses - tās rakstzīmes nav tik mītiskas un episkās, piemēram, kipling.
Kā Madeko, Louise Wong novērotājs tika uzrakstīts, rakstnieks izdevās apbalvot dzīvniekus ar cilvēka runu, un tajā pašā laikā netraucēt savu būtību. Turklāt, pirms "Bambi", nav pasaku attēlot dzīvniekus tik dabiski.
Jā, sadzītājs lielā mērā "saskaņo" meža iedzīvotājus, lai padarītu tos tuvāk un skaidrāku lasītāju. Tomēr vienlaicīgi rakstnieks rāda, ka vēl ir citi radījumi ar savu dzīvesveidu, uzvedību un pat mūžu. Piemēram, Bambi ir pārsteigts, lai uzzinātu, ka viņa pazīstamā vāvere bija laika kļūt par vecmāmiņu un mirt no aizkaru zobiem.
Kā bijušais mednieks, sālums ir ļoti ticami attēlots daudziem briežu ieradumiem viņa pasaku. Mēs uzzinām, ka Oleinok var staigāt tūlīt pēc dzimšanas, ka galvenais izdzīvošanas noslēpums ir piesardzība un spēja slēpt. Kurš ragu augšanas briedis ir "skaitīt" - tas ir, lai izlaistu mirušo ādu par koku stumbriem un zariem.
Tāpat kā dabā Bambi māte no noteiktā laika sāk atstāt savu dēlu vien. Galu galā, brieži jākļūst par neatkarīgiem daudz ātrāk nekā cilvēka bērns. Nav brīnums tēvs Bambi sternly saka: "Vai jūs neesat viens pats? Saiet kopā! " "Un uzstāj, ka viņš pats iemācījās" klausīties, atšķirt smaržas un skatīties. "
Attiecībā uz pieaugušiem vīriešiem brieži, viņi neinteresē vispār par pēcnācējiem, un sievietes ir ieinteresētas tikai laulātajā periodā. Mēs redzam, kā Mature Bambi sāk piesaistīt falinātu, bet beigās laulības perioda, tas ir arī ātri doties uz viņu (sālītājs raksta poētikā, ka vīrieši būs "ceļš vientulības"). Jā, un Falina pati "saprot", kas "mīl" Bambi tikai pēc tam, kad viņš uzvar savu pretinieku turnīrā.
- Kāpēc jūs vairs nenotiek ar mani? Fails jautāja pazemīgi. Bembby piedzīvoja tūlītēju sāpes: Priecīgus, treknrakstā seja kļuva tikpat paklausīga un klusa. - Lonely ceļotājs iet tālāk par citiem! "Bembijs vēlējās to pateikt maigi, žēl, bet pret gribu, viņa balss skanēja sternly. - Vai tu vairs mani mīli? - Falina jautāja nedaudz uzklausīja. "Es nezinu," atbildēja uz Bembriju. (Per. - I. Gorodinsky)
Laulības sacensību starp vīriešiem un savstarpēju agresiju pēkšņi flarelves, instinktīvi, nevis vispār, jo viņi dzīvoja bērnībā. Tajā pašā laikā cīņa, sālītājs attēlo vēl daudz sīvāku, nekā tas parasti ir dabā.
Visi šie naturālistiskie elementi un pasaka ir tik oriģināls. Tomēr šīs priekšrocības nav ierobežotas. Neskatoties uz diezgan naturālisma daļu, pasakains sākums Bambi joprojām ir izplatīta.
Pirmkārt, dzīvnieki runā tur - un pat dažāda veida brīvi sazināties viens ar otru. Piemēram, ja briedis atbrīvo zaķi no zīda. Stāstījuma tonis ir arī diezgan pasakains - piemēram, dzīvnieki zvana Bambi "meža princis" un parasti pieder briedis ar lielu godbijību.
Rakstzīmēs nav grūti atrast cilvēka īpašības un alegoriju. Piemēram, šeit kā pūces runā par viņa radiniekiem:
- ... Vai pasaulē ir tikpat nevajadzīgs kā radinieki? Galu galā, ja viņi jums ir vērtīgāki, jums nav nekāda sakara ar viņiem, un, ja ne, tad tas tiek nomākts. Vispirms mēs nevaram stāvēt lepnumu, otrais ir par neko. (Per. Y. Nagin)Atklājot vienaldzību briežu vīriešu uz viņu pēcnācējiem, tajā pašā laikā padara izņēmumu tēvam Bambi. Šis vecais gudrais līderis vispirms parādās tikai epizodiski, runā ar savu dēlu ļoti sausu un tikai atsevišķiem padomiem. Tomēr vecāki Bambi kļūst, jo biežāk Tēvs tikās ar viņu, pakāpeniski pārvēršas par pastāvīgu mentoru un skolotāju.
Oleneck Gobo vēsture liecina par šo jautājumu, ko uztver persona. Tur tas tiek barots, holling un lolot, kā rezultātā viņš iekļūst attiecībā uz savu mūžīgo ienaidnieku un sajūtu par savu ekskluzivitāti. Atgriežoties pie dabas, Gobo pilnībā zaudē aprūpi un ātri nomirst no mednieka rokas.
Interesanti, no šī stāsta, lasītājs var veikt dažādus secinājumus. Tas var uztvert visu kā alegoriju par vīrieti, kurš uzauga "siltumnīcu apstākļos" un nekad nogatavināts. Vai arī par to, ka nav iespējams uzticēties ar saviem dabiskajiem ienaidniekiem, pat ja daži no tiem izturas atšķirīgi. Vai ka mājīgākais verdzība nākotnē ir daudz bīstamāka par brīvību.
Tīrākais alegorija (un viens no visvairāk pieskaroties vietām grāmatā) ir saruna divu rudens lapām, kurā jūs varat viegli atrast vecu pāris precējies pāris.
- Kas notiks ar mums, kad mēs atstājam? - Mēs būsim lejā. - Un kas tur ir zemāk? "Es nezinu," pirmais atbildēja. - Daži saka viena lieta, citi - otrs. Vai jūs zināt, kur patiesība ir? ... - un tur, zemāk, mēs justos kaut, apzināties? - Kas to var teikt? Neviens atgriezās no turienes ... neievērsimies par to. ... Labāk atcerēsimies, cik labi tas mums bija lielisks labi! Vai jūs atceraties, kā saule izpaužas, kā dzīvības sulas tiks apglabātas ASV? Vai tu atceries? Un rasas dzīve rīta stundās? Un mīksts, brīnišķīgi naktis? .. - Tagad nakts ir briesmīga, - es pamanīju otro. - un pēdējais bezgalīgi. "Mums nevajadzētu sūdzēties," sacīja pirmā lapa, "jo mēs esam izdzīvojuši ikvienu." - Es ļoti mainīju ļoti daudz? - Jautāja otrā lapa. - Nepavisam! - pārliecināts par pirmo. - Jūs neko neesat mainījuši. Tas ir man dzeltens un krunkains, un jūs - jūs esat viss pats skaists cilvēks. - Ak, atvaļinājums! - pārtrauca pirmo. - Nē tiešām! - Dusty iesaucās otrais. - Jūs esat skaists, kā pirmo dienu. Un mazas dzeltenas svītras, tikko jauki, iet ļoti daudz. Ticiet man! "Paldies," otrais bija pieskāries. "Es neticu jums ... Es tiešām neticu ... bet paldies par jūsu laipnību." Jūs vienmēr esat bijis tik laipns man! Es tikko sapratu, kāda veida jūs esat. (Per. Y. Nagin)Kā jūs varat redzēt, rakstnieks vispār nav noteikts, lai rakstītu populāru labumu uz botānisko, zooloģiju un vēl ekoloģiju. Tāpat kā jebkurš mākslinieciskais darbs, grāmata vispirms tieksme, par emocijām. Tās valoda ir poētiska un izstrādāta, lai pamodinātu ar lasītāju dabas mīlestību, bet tajā pašā laikā reālā daba ir skaista un skarba vienlaicīgi. Autors neievada mūs sava veida idilliskajā vietā, piemēram, Milnes Winnie Pohe. Viņa mežs ir reāls - ar visām briesmām, kaprīzes laika un nepieredzējušo cīņu par izdzīvošanu, kur bezrūpīgi un vāji indivīdi (piemēram, Gobo) neizbēgami gaida nāvi.
Ja šķiet, ka "Bambi" ir tikai sentimentāls pasaku par cute maziem dzīvniekiem un sliktiem medniekiem, tad acīmredzot jūs to neizlasījāt. Fakts, ka sadzimi nepārprotami neatbildēja uz viņas bērniem, liecina par nežēlīgu slepkavību un asiņainu ainas, ko apraksta krāsaini un nežēlīgi.
Bambi satiekas ar nāvi jau pašā grāmatas sākumā, kad viņš redz, kā deglis nogalina peli, un tad mirušo brieži "asinīs ar saplēstu brūces uz lāpstas." Nu, kad ziemā nāk ar aukstumu un badu, tas sāk tikai virkni slepkavību - un bez neviena dalības.
Vārna uzbruka mazajam zaķa dēlam un iestrēdzis viņu līdz nāvei. Ilgi izklausījās viņa izsmalcinātā mežā, cieš balsī. [...] Vēl viens laiks, kad ragons lauza kaklu. Vāvere izbēga no viņas tuvceļa nagiem, uzkāpa uz koku, un, kā viņa domā, sāka braukt uz filiālēm. Dažreiz viņa pēkšņi apsēdās, izmisumā, priekšējie ķepas pacēlās, iesaiņoja savu galvu, un sarkanās asinis plūst uz balto krūtīm. Pēkšņi viņa izspiež, raudāja biti, un vāvere nokrita sniegā. Uzreiz, izsalkuši četrdesmitie lidoja uz liemeni un sāka veikt savu drūms svētkus. Un drīz pēc tam, kad šī lapsa lauza skaistu, spēcīgu fazānu, kurš mīlēja un respektēja visu mežu. [...] Nepieciešamība, kas neparedzēja galu, radīja sīvu un rupjību. Nepieciešamība bija samazinājusies sirdsapziņa, uzstājām labus motīvus, iznīcināja labu muitu, nogalināja žēl. (Per. Y. Nagin)Ne mazāk briesmīgi aprakstīja zaķu un lapsu nāves gadījumus.
Viņas (bunnies - S.K.) Aizmugurējie ķepas bija bezspēcīgi sniegā, kas izkausēja, krāsots karstā asins izšūšanā. - Vai jūs varētu man palīdzēt mazliet? - Viņa atkārtoja. Viņa runāja, it kā viņš būtu veselīgs, mierīgi, gandrīz jautri. "Es nezinu, kas noticis ar mani," viņa turpināja: "Nekas īpašs ... tikai tagad es nevaru pārvietoties." Viņa nav apspriedusi, nokrita viņa pusē un nomira. (PER Es tikko pagājuši. Briesmīgi redzēt viņas mokas. Viņa mirgoja sniega un tagad gnawing zemes ... (par. Y. Nagin)Protams, šajā pasaku ir noturība un maigums un dzeja. Bet tas viss ir harmoniski apvienots ar hiecīgu gudrību reālajā dzīvē.
Sakarā ar to, ka Bambi ātri pārcēlās uz bērnu grāmatu kategoriju, daudzos tulkojumos un adaptācijās, asiņainās vai nevajadzīgi naturālistiskajās ainās mīkstinātas vai pilnībā izslēgtas no zemes gabala. Piemēram, zaķu nāves ainas nav krievu tulkojumā, izņemot Gorodinsky nodošanu.
Šādi "labojumi" ārkārtīgi nepatika sevi sālīšanai. Kad amerikāņu izdevēji vēlējās "noteikt otro grāmatu" Bambi "Bambi" (jo īpaši šajā nodaļā, kur tika attēlota laulības sesija no aļģēm), sālītā strauji iebilda pret šādiem labojumiem un parasti jautāja "ne reklamēt manu strādāt kā bērnu grāmata ... ".
Par filmu pielāgojumiem, tulkojumiem un to, ko tas noveda visu, mēs runās jau šādos pantos.
Autors - Sergejs Kurijs
Avots - Springzhizni.ru.