Atcerēsimies spilgto laiku, kad PSRS starptautiskie cilvēki parādīja TV.
Atsevišķa padomju kultūras parādība kļuva par Belfu.
Yakuts un Buristi bija ļoti lepni par tiem. Viņa slavenais "es atņemšu jūs Tundrā" kļuva par dziedātāja vizītkarti, ko mīlēja daudzi, un reti, kas nav dziedāt šo brīnišķīgo dziesmu pie galda vai tikai uz ielas.
Nosaukums pēc pases - Nikolajs Ivanovich Belda. Dzimis Khabarovskas teritorijā 1929. gadā Nanaju ģimenē medniekiem.
Nodarbības - naniešu ģints, kas dzīvo Amūras palienē. Starp citu, tas ir platība ir vienāda tikai ar tālu ziemeļiem, chukotka un tundra no turienes tūkstošiem kilometru. Nanikses - Rallija radinieki Manchurov
Zvanītājs tulkots no vietējā reklāma nozīmē "Rainworm": vietējā mēģināja sniegt bērniem nepatīkamus vārdus maldināt ļaunos garus.
Bērnība bija smaga pat tajā laikā. Mācību bāreņi - 20 gadus vecs tēvs nomira medībās. Saskaņā ar šo vietu muitas, zēns bija jāuzsāk tēva ģimenē. Mātēm bija jāiet prom, atstājot Nikolaju vectēvu un tēvoci. Kaut kā bērns nokrita caur mežu iekrita bedrē, kur viņš veicināja ilgu laiku. Pēc tam viņš kļuva par bāru. Lai dziedātu, jo, kad viņš dziedāja, stostīties notika.
Sasniedzot Khabarovsk, slēpa ogļu kastē zem vilciena auto, kur viņš atrada militārus jūrniekus. Es sabojājušos, aizņēma līdzi Vladivostokam. Tur Belda piešķīrusi sev divus papildu gadus, viņš tika pieņemts, lai kalpotu Jungai Klusā okeāna flotē. Man izdevās piedalīties padomju-japāņu karā karadarbībā, kad Korejas atbrīvošana.
Atzīmēts ar daudziem pasūtījumiem un balvām, tostarp diezgan retu medaļu Nakhimov.
Baumas, radio, es uzzināju dažas Aria un pilnībā audzēja tos. Boatswie nejauši dzirdēja viņu, nosūtīts uz mākslas amatieru. Tālāk mēs devāmies uz Pacific Fleet dziesmu ansambli un deju.
Pēc kara absolvējis ārējo mūzikas skolu. Dzīve Belda nopelnījis, strādājot ar autovadītāju-dīzelis uz trashman Klusā flotes.
Mūzikas aicinājums neatstāja Nikolaju: viņš ieradās Saratovas valsts konservatorijā (izglītības - operas dziedātāja). Tajā pašā laikā viņš strādāja darbgaldu rūpnīcā un vietējā dramatonē.
Pēc tam viņš darbojās kā ansambļu daļa, piedalījās jauniešu izpildītāju konkursos. Viņš kļuva redzams pēc Jaunatnes festivāla Maskavā, kā ziemeļu iedzīvotāju pārstāvis ar unikālu repertuāru. Pat Furtsevas kultūras un Sergejas Mikhalkovas jautājumi sāka runāt par jauniem talantiem. Cola tika uzaicināts uz radošo asociāciju "Moskoncert".
Tad vēl uz skatuves nebija šāda etniskās mūzikas žanra. Nodarbinātības veica Nanayan garšu pop dziesmām vai paņēma šamiešu dziesmas, pievienojot modernu apstrādi. Koncerti notika ar anchlage.
Cola strādāja nekavējoties divos virzienos. Tur bija labi zināmi "pop" dziesmas, un tur bija arī tautas dziesmas ar Sámi, Chukotka, Khanty uc
30, 1960. gadu, spēlēja studentu-šamanas epizodisko lomu filmā "Krievijas suvenīrs":
Bieži bieži bija arī zilā gaismas viesis, kas kļūst par labas vienkāršas ziemeļvalstu cilvēku tautu personifikāciju.
Kopš tā laika ir bijusi nopietna ekskursija, kas stiepjas 30 gadus. Runājot 46 pasaules valstīs, Kola Belda sāka atzīt Eiropā (īpaši tika atzīmēts Parīzē).
Vislielākā popularitāte nāca 1972-1973 ar dziesmām "Es atņemt jūs tundrā" un "un brieži labāk!"
Tiesa, viņš uzrakstīja vārdus un mūziku pats. Piemēram, teksts "Dziesmas Deer" rakstīja Kostyukovsky (daudzus gadus pēc scenārijas L. Gaiday, viņa līdzautors "Operations S").
1973. gadā viņam bija liela nozīme filmai Akira Kurosavā "Dersu Uzala". Padomju puses filmas direktors Vladimirs Vasiļjevs, veterāns Mosfilma, teicis:
Šķiet, ka padomju jokiem par chukchch jābūt pateicīgiem Polijai (viņš, starp citu, un bieži vien viņiem teica). Ar savu spilgto māksliniecisko un balsi, viņš piesaistīja uzmanību visā pasaulē uz tautām tālu uz ziemeļiem.
Bet pāris nav tik slavens, bet ļoti interesantas Beldas dziesmas:
Psychedelic padomju, "stāsts par saules-bubne", neoficiālu klipu, rāmji ir aizņemti no Lenfilmovska "Pilsēta un dziesma":
Tikai PSRS sabrukumā mākslinieks vēlējās pensionāru. Viņš pārcēlās no Maskavas tuvāk zemi viņa senču Nanaysev Khabarovskā. Trešo reizi, viņš precējies, par Nanike Olga, ārsts no bērnu klīnikas, 30 gadus jaunāks par viņu. Meitene pat nebija jāmaina uzvārds, viņa jau bija Beldā.
1991. gada sākumā viņš, 61 gadus vecs, dzimis meita Elena.
Nomira no sirdslēkmes 1993. gada beigās. Apbedīja tur, Khabarovskā. Viņa atraitne organizēja Polijas publisko pamatu, kas nodarbojas ar radošumu, gleznošanu un daudziem publiskiem projektiem.
Viens no mūsu mīļākajiem padomju Savienības dziedātājiem, oriģināliem un talantīgiem. Izmantojot Belfa dziesmas, mēs pētījām Ziemeļos, mazās valstis, Polar Circle, mazās pilsētas, upes (Pechora), ziemeļbriežu ganāmpulks, zivsaimniecība. Vairākos šuvēs bērna cilvēku dzīve bija krāsota. Pēc šīm iedvesmojošajām dziesmām es gribēju apskatīt galēju ziemeļos, ziemeļu gaismas.