Milzīgs mājokļu fonds padomju laikos, pateicoties renovācijas ekrānšāviņiem Latvijā, atgādina sava veida lēnas kustības bumbu, jo noteikumi, kas paredzēts noteikumos, ir ļoti daudz no šīm ēkām, beidzas. Bez nopietnas rekonstrukcijas daudzas pilsētu teritorijas var pārvērsties par slūmēm, un iedzīvotāji būs grūtāk atrast pieejamu kvalitatīvu izmitināšanu, raksta rus.lsm.Lv.
Ēku renovācija - problēma ir ne tikai latviešu valoda. Tā kā viens no galvenajiem ES atveseļošanas fonda izmantošanas mērķiem uzsver Eiropas Komisiju, kas pat izstrādāja jaunu "Eiropas renovācijas vilni" stratēģiju. Šeit būtu iespējams nopūties ar reljefu un domā, ka labi, tagad viss tiks darīts drīz. Tomēr tas ir maz ticams, ka tas notiks, ja jautājums netiks atrisināts, kas palēnināja dzīvojamo ēku renovācijas procesu līdz šim un kas ir saistīta ar īpašuma tiesībām.
No iedzīvotājiem īpašniekiem
Sākotnēji padomju laikos īpašnieki lielākoties bija valsts, pašpārvalde vai uzņēmumi, kas būvēja šīs mājas, lai pielāgotos viņu darbinieku ģimenēm. Pēc PSRS sabrukuma lielākā daļa dzīvokļu ēku tika nodotas privatizācijai, un viņu iedzīvotāji varēja iegūt īpašumtiesības uz īpašumu, izmantojot privatizācijas sertifikātus.Tajā pašā laikā, daudzi, visticamāk, nedomāja par to, ka, kļūstot par dzīvokļu īpašniekiem, tie kļūst arī par visa ēkas līdzīpašniekiem, un tagad ir jādomā ne tikai par viņu mājokļu uzlabošanu, bet arī par to, kas ir notiek no ēkas, pagraba, kāpņu, santehnikas jumta. Savukārt padomju laikmeta māja netika pārvērsta par mājokļu īpašnieku pārstāvjiem, kuri var sūdzēties par kaut ko un izvirzīt prasības, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, kas atbilstošajam atalgojumam ir panākta vienošanās milzīga montāža jaunu māju īpašniekiem.
Latvija šajā sakarā nav unikāla. Šādi procesi notika lielākajā daļā bijušās padomju bloka valstu, tāpēc šajās valstīs iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju īpatsvars ir neparasti liels.
Saskaņā ar Eiropas Statistikas biroja Eurostat šajā sakarā Rumānija ieņem pirmo vietu, kur 96% iedzīvotāju dzīvo mājokļiem, kas pieder viņiem. Baltijas valstīs šī daļa ir visvairāk Lietuvā (90%), Latvijā, Latvijā ir 80%, un 20% dzīvo nomas mājokļos. Rietumeiropā, to pašu mājokļu iedzīvotāju īpatsvars ir zemāks un līdz ar to daudz vairāk nekā tie, kas pacelšanās.
Tātad, Vācijā, 51% no īpašnieku un 49% īrnieku. No tā sauktajām vecajām ES dalībvalstīm augstākā mājokļu īpašnieku īpatsvars Spānijā ir 76%. Eiropā ir mazāks, lai dzīvotu savos mājokļos, var atļauties neiesaistīt Šveices ES daļu - 42%.
Dark puse privatizācijas
Diemžēl pašreizējā situācija ar nenozīmīgu summu rekonstruēto daudzdzīvokļu ēku padomju laikmeta arī skaidri parāda ēnu pusi privatizācijas procesā. Likums par dzīvokļu īpašumtiesībām saka, ka dzīvojamo māju pārvalda dzīvokļu īpašnieku kopiena, un tā ir šī norma, kas ir kļuvusi par klupšanas bloku daudzām idejām, lai uzlabotu mājas stāvokli.
Tas ir gandrīz vismaz viens uzņēmums, kas kontrolē mājokli, kuru pārstāvji nesaka to pašu: lai gan privatizācija jau sen ir pagājis, daži no dzīvokļu ēku iedzīvotājiem joprojām nesaprot vai nevēlas saprast, ka viņu īpašums ir ne tikai a Īpašs dzīvoklis, bet un visa māja. Tāpēc, ja jumta plūsmas, tad kāda veida noslēpumaina varonis neparādīsies, kas būs noteikt visu pats: lai labotu māju īpašniekus pašiem būs "atlaide".
Tomēr tāds pats mērķis šķērslis salīdzinoši lieliem darbiem, tostarp fundamentālā rekonstrukcija, nav daudzu dzīvokļu īpašnieku izcilā finansiālā situācija.
Līdzīpašnieku sapulces rezultātā ļoti bieži pārvēršas par pilnīgi bezjēdzīgu notikumu, kur viņi nesaprot, kāpēc viņi vēlas kaut ko no viņiem, citi nav gatavi ieguldīt pat desmit eiro, bet tie, kas saprot, kāpēc visas šīs vajadzības Un ir gatavi ieguldīt nopietnos remonta darbos, tomēr ne tik svarīgi maksāt ne tikai savu, bet arī kaimiņu daivu.
Ja jūs atceraties, ka, piemēram, Rīgas padomju laika modelī no 50 līdz 100 un vēl vairāk dzīvokļiem, kuros cilvēki ar pilnīgi atšķirīgu pietiekamību un dzīves stendi dzīvo, cerams, vienotība un kompromisi ir diezgan naivi.
Savukārt valsts un daudzu pašvaldību pārstāvji joprojām aizņem ļoti ērtu pozīciju par "mana būda ar malu, es neko nezinu." Tātad, lai runātu, privātās īpašuma tiesības ir svētas, tāpēc viens otru īpašnieki ir jāvienojas. Pašvaldība vai valsts ir savienota tikai tad, ja ēka degradē uz slūžu stāvokli.
Ir eksperti būvniecībā, ka pašreizējā situācija tiek salīdzināta ar grimstošu kuģi, kur vērtīgais laiks tiek pavadīts, lai pavadītu balsojumu starp pasažieriem par to, ko darīt un kā rīkoties. Turklāt, ja nav izmaiņu, tad lielie līdzekļi ES atveseļošanas fondā, pretēji Iedarbinātajai Eiropas Komisijai, neviens jauns renovācijas vilnis Latvijā netiks paaugstināt.